Kāpēc badošanās veselīgums var izrādīties mīts

Mīts, ka zemas kaloritātes diētas un badošanās pagarina mūžu, ir noturīgs ne vienu vien gadu desmitu. Tas radās vēl pirms Otrā pasaules kara, kad zinātnieki veica pirmos pētījumus ar drozofilām, sliekām un pelēm un noskaidroja, ka uztura kaloritātes samazināšana tiešām nedaudz pagarina vidējo mūža ilgumu.

Taču reti kurš ir domājis par tādu vienkāršu jautājumu: kāpēc kaut kur Āfrikā un Indijā dzīvojošie nepaēdušie cilvēki nedzīvo ilgāk par sātīgas maltītes ieturējušiem eiropiešiem un amerikāņiem?

Nesen mītam par badošanos tika dots daudz nopietnāks trieciens. Grupa Teksasas štata universitātes ASV zinātnieku veica plaša mēroga pētījumu ar pērtiķiem.

Ilgu laiku 57 rēzus pērtiķi saņēma kalorijām nabadzīgāku un apjomā mazāku ēdiena daudzumu nekā kontroles grupā esošie 64 pērtiķi, kas tika baroti normāli.

Pēc tam tika veikta rūpīga medicīniska izmeklēšana. Noskaidrojās, ka pirmās grupas primāti ne par mata tiesu nebija veselāki par saviem paēdušajiem ciltsbrāļiem un sirga ar tām pašām kaitēm.

Pēc pētnieku domām, nav tādu diētu, ar kurām varētu pagarināt cilvēka mūžu. Jebkurā gadījumā nav pamata ieteikt cilvēkiem šā mērķa sasniegšanai ēst mazāk. Taču arī pārēsties nav vērts: šajā ziņā patiesība ir kaut kur pa vidu.